Kategoriju arhīvs: Kurzeme

latvijas arhitektura

Ar ko ir slavena Latvijas arhitektūra

Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Zemgale,

Daudziem Latvija pasaules kartē joprojām ir nezināma teritorija. Bet tiem, kas zina, tā ir arhitektūras paradīze. Te skan stāsti par senām kaujām, karalisko varenību un māksliniecisko revolūciju.

Latvijas mūžsenās celtnes nav tikai uzbūvēti torņi. Tās ir kultūras sāgas sirdspuksti. Pastaigājieties ar mums pa šīs valsts pilsētu bruģētajām ielām. Atklājiet Latvijas arhitektūras šedevrus, kas padarījuši šo valsti par sapņu galamērķi.

Melodijas varenība Latvijas Nacionālajā operā

Opera nav tikai ārija, kas piepilda tās zāli. Dažkārt arhitektūra dzied skaļāk par balsīm. Latvijas Nacionālā opera, kas ir neoklasicisma stila simbols, ir tam patiess apliecinājums. Tās unikālā ēkā ir uzcelta 1863. gadā. 

Greznās dekorācijas iekšienē liecina par Latvijas kultūras mantojumu. Šeit regulāri notiek baleta un operas izrādes. Latvijas Nacionālā opera ir būtisks Latvijas mākslinieciskās pagātnes simbols. Tā apvieno neoklasicisma dizainu ar mūsdienīgu stilu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kā mūžīgais audekls

Meistardarbu izvietošana nav vienīgā muzeja slava – arī pati ēka ir mākslas darbs. Muzejs demonstrē neogotisko estētiku un ved apmeklētājus vizuālā ceļojumā gar Latvijas mākslas attīstības gaitām. Te ir mājvieta vairāk nekā 52 000 darbiem, kas aptver gadsimtiem ilgo Latvijas mākslas vēsturi. 

Nesen veiktā renovācija ir lieliski apvienojusi vēsturisko šarmu ar mūsdienīgu funkcionalitāti. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs iepazīstina apmeklētājus ar Latvijas mākslas vēsturi dažādās izstādēs. Vienlaikus šī ēka ir arī arhitektūras pērle.

latvijas nacionala arhitektura

Daugavpils cietoksnis un tā pagātnes atskaņas

Daugavpils cietoksnis ir ne tikai ķieģeļi un cements, bet arī Latvijas vētrainā pagātne, kas glabā stāstus par karadarbību un izturību. 18. gadsimtā uzceltais cietoksnis ir vienīgais 19. gadsimta sākuma militārais cietoksnis Ziemeļeiropā, kas saglabājies gandrīz nemainīgs.

Tagad šī vieta ir kultūras telpa, kurā bieži tiek rīkotas izstādes, festivāli un pasākumi. Ienākt Daugavpils cietoksnī ir kā atgriezties laikā, izdzīvojot Latvijas vēstures hroniku un arhitektūras meistarību.

Kā Jelgavas pils kļuva par karalisku mājvietu

Jelgavas pils, kas atrodas Lielupes krastā, ir ne tikai arhitektūras brīnums. Apciemojot to ir kā aizceļot uz Latvijas karalisko pagātni. Sākotnēji celta 13. gadsimtā, tā bija Kurzemes hercogu rezidence.

Šī pils ir vairākkārt pārbūvēta, ar katru atjaunošanas reizi uzlabojot tās grandiozo ārējo veidolu. Jelgavas pils ar savu vareno izskatu un ar bagātiem pagātnes stāstiem ir Latvijas karaliskās vēstures lieciniece.

Militārais un mistiskais Liepājas Karostā

Karostā Liepājā, kas savulaik bijusi cariskās kara flotes osta, savijas valdzinošs skaistums un skarba militārā arhitektūra. Pazemes tuneļi, kazarmas un nocietinājumi veido labirintu. Tā ir mazliet biedējoša vieta. 

Tās šarms slēpjas stāstos par cilvēkiem, kas tur dzīvojuši, un tās skarbajā arhitektūras stilā. Liepājas Karosta ir unikāls misticisma un arhitektūras spožuma apvienojums. Šeit ir militārā vēsture savā labākajā izpausmē.

jegavas pils un karosta

Latvijas mūsdienu arhitektūra

Latvijas arhitektūra neaprobežojas tikai ar tās vēsturiskajiem šedevriem. Mūsdienās ir parādījušās avangarda celtnes. Tās apvieno funkcionalitāti un estētiku, atspoguļojot mūsdienīgo Latvijas garu. Senatnīgiem objektiem piemīt ilgtspējīgs dizains. 

Pieaug arhitektūras ekskursiju skaits, kas koncentrējas uz Latvijas jaunākajiem mākslas šedevriem. Latvija nav tikai tās vēsturiskās ēkas. Tā ir arī dinamiska vieta dizaina entuziastiem ar moderniem arhitektūras brīnumiem.

Bieži vien Eiropas tūrisma burzmā nepamanīta, Latvija ir klusa arhitektūras dārgumu krātuve. Šī valsts ir baudījums, sākot no atbalsīm senajos pils gaiteņos līdz 21. gadsimta modernajiem dizaina risinājumiem. Tāpēc, kad nākamreiz domāsiet par arhitektūras izbraucienu, ļaujiet Latvijas leģendām jūs vadīt.

Karosta, kas spēj nobiedēt pat drosmīgākos

Kurzeme, ,
Karosta ir gluži kā ciemats iekš pilsētas — neparasts un apveltīts ar īpašu, skarbu skaistumu tā piesaista radošus cilvēkus un piedzīvojumu meklētājus. Tā aizņem trešdaļu Liepājas un ik uz soļa atklāj dažādu laiku un varu darbības pēdas. Liepājas Karostas vēsture aizsākās cariskās Krievijas laikā, kad pēc imperatora Aleksandra III pavēles Liepājā no 1890. līdz 1906. gadam uzbūvēja jūras kara flotes bāzi ar ievērojamu aizsardzības sistēmu visapkārt visai Liepājai – īstu cietoksni ar fortu sistēmu, nocietinājumu vaļņiem, aizsargkanāliem, lielgabalu baterijām, pazemes ejām. Tolaik Liepājas cietoksnis bija jaunākais un vismodernākais cietoksnis cara laiku Krievijā, 1905. gadā no Liepājas uz Kluso okeānu dodas iespaidīga Krievijas impērijas flote, lai piedalītos Krievu – Japāņu karā. Diemžēl krievu flote cieš ievērojamus zaudējumus un Krievijas imperators 1908. gadā nolemj mazināt Liepājas kara bāzes nozīmi – tiek pavēlēts cietoksni iznīcināt. Cietoksni centās uzspridzināt, taču tas bija uzbūvēts tik varens, ka no spridzināšanas nekas īsti nav sanācis. Tāpēc vēl tagad no Liepājas aizsardzības būvēm palikušas interesantas fortu drupas. Īpaši aizraujošs apskates objekts ir Ziemeļu forti, kā arī forti pašā jūras krastā. Liepājas cietokšņu forti ir visas pasaules fotogrāfu iecienīti – attēli ar iespaidīgajiem cietokšņiem un jūrā rietošu sauli fonā vien ir ko vērtas.Liepājas Karosta kā slepens militārs objekts pastāvēja arī PSRS laikos. Pēc padomju okupācijas Karostā ilgus gadus atradās PSRS karabāze ar kuģiem un zemūdenēm. Aukstā kara gados šis bija PSRS Baltijas kara flotes galvenais atbalsta punkts.Arī mūsdienās Karostā saglabājušās daudzas padomju laikā izceltās daudzdzīvokļu blokmājas, pastaiga pa šo mikrorajonu rada savdabīgu, mazliet depresīvu noskaņu. Pārsteidzoša šajā vidē ir vēl cara laikos celtā, iespaidīgā Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, kas uzbūvēta kara jūrnieku un viņu ģimeņu garīgajām vajadzībām un kuru 1903. gadā iesvētīja pats Krievijas imperators ar ģimeni. Karostā ir arī citas interesantas ēkas, piemēram, manēža. No tās tagad palikušas vien sienas, bet kādreiz šī ēka kalpoja zirgu izjādēm un jūrnieku vingrošanas nodarbībām.

  • Apskati cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem;
  • uzzini Karostas vēsturi un interesantus notikumus no cietuma dzīves;
  • aplūko kameras, karceri, cietuma muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par Otro pasaules karu, kureliešiem, padomju laikiem, Atmodu Liepājā;
  • ievēro disciplīnu, izvēloties ekskursiju ar šova elementiem;
  • piedalies izrādē, kas veidota pēc patiesiem stāstiem no Karostas virssardzes dzīves;
  • asāku izjūtu cienītāji var iejusties cietumnieka tēlā “Ekstrēmās nakts” izrādes ietvaros, pārnakšņojot cietuma kamerā.

Jebkurš ekstrēmists atradīs tieši to, kas viņam/ai ir nepieciešams adrenalīna gūšanai. 

Leģenda vēsta, ka totalitāro režīmu laikā cietumā nošauti 150 cilvēki un cietuma muzeja darbinieki ne velti stāsta, ka novērojuši dīvainas parādības. Leģenda vēsta par kādu spoku – Balto dāmu. 1944. gadā vācu armijas patruļa Liepājā aizdomās par dezertēšanu notvēra un latviešu jaunekli, kuru ieslodzīja 18. kamerā — divas nedēļas pirms plānotajām kāzām. Līgava, atdodot savu godu cietuma sargiem, izdevās iekļūt šajā kamerā, bet mīļoto vairs nesastapa — viņš bija jau nošauts. Bēdu satriekta viņa turpat padarīja sev galu.

Kopš tā laika meitene baltā tērpa ar garu rudu bizi nespēj rast mieru, virina durvis, šķindina glāzes, izskrūvē spuldzītes. Trīs skolnieces reiz ekskursijas laikā sadomājušas smieties par Balto dāmu, un visas vienlaikus uzreiz paģībušas.

Ventas rumba

Ventas rumba

Kurzeme

Visticamāk, Ventas Rumba ir visplašākais ūdenskritums Eiropā. Tas ir tikai 2 m augsts, taču tā zemo augstumu kompensē iespaidīgais platums un skaisti ainavas apkārtnē – burvīgā, gleznaina Kuldīgas pilsēta un vēsturiskais ķieģeļu tilts zem kritieniem.

Tas ir kā ūdenskritumi Latvijā

Jā, mums jāatzīst: Latvijas ūdenskritumi (kopumā ir apmēram 70-100) neatbilst Norvēģijas vai Venecuēlas līmenim. Patiesībā norvēģi to nepamanīja: meh, tikai neliels solis upē.

Bet, cilvēks, viņi jebkurā gadījumā ir skaisti! Ņemiet vērā Dauda ūdenskritumus valsts centrālajā daļā, slēpto sulīgu, zaļu kanjonu. Vai Zartapi ragaina ūdenskritumi ziemeļrietumos, kas atrodas senatnē un pārklājas ar spilgtiem sarkanajiem akmeņiem, kas krāsoti ar melnajām aļģēm.

Bet lielākais un vislabāk zināmākais ūdenskritums Latvijā ir Ventas Rumba.

Kuldīga

Šis ūdenskritums atrodas Kuldīgas pilsētā. Vai drīzāk – Kuldīgas pilsēta atrodas šajā ūdenskritumā, jo kuģiem bija jāizkāpj pie šī dabiskā aizsprosta un tāpēc šeit šeit parādījās norēķins. Tuvumā bija vietējie iedzīvotāji – kurši, bet viduslaikos 1242. gadā pie ūdenskrituma tika uzcelta liela Livonijas ordeņa pils (Goldingen). Tagad šī pils ir pazudusi, bet pilsēta ir izveidojusies ap šo pils un mūsdienās Kuldīgas centrs sastāv tikai no vēsturiskām ēkām, viena no skaistākajām vēsturiskajām pilsētām Latvijā.

Ūdenskritums

Ventas Rumba ir veidojusies Devonas dolostona slānī. Zem tā ir trausls dolomīts, un, tā kā plūsmas spēks mazina šo mīkstāko slāni, grūtāks slānis veido pārkari, kas laiku pa laikam samazinās. Tādējādi ūdenskritums lēnām atpaliek – un tā kā centrālajā daļā plūsma ir jaudīgāka, vidējā daļa atpaliek no upes nekā ūdenskrituma malas.

Lai atvieglotu kuģošanu un tirdzniecību, 17. gadsimta vidū tika sākta apvedceļa būvniecība ap kritieniem, bet darbi netika veikti. Vēlāk kuģi kļuva lielāki, un Venta kā iekšzemes ūdensceļu vairs nebija iespējams.

Noķer zivis … gaisā

Plūdu laikā ūdens līmenis paaugstinās un ūdenskritums kļūst mazāks, un dažreiz tas pazūd pavisam. Šo iespēju izmanto zivis, iet uz augšu un uz leju upes. Bet, kad ūdens nav tik augsts, zivs ir lēciens. Un ne vienmēr šie lēcieni ir veiksmīgi un zivis atpaliek. Vietējie zvejnieki agrāk izmantoja šo iespēju un uzstādīja īpašus slazdus, ​​paužot prieku, ka Ventas Rumba ir vienīgā vieta Eiropā, kur zivis tiek nozvejotas gaisā!

Arī mūsdienās šeit var ierasties, it īpaši aprīlī, un paskatīties, kā zivis pāri krietnām. Simtiem vimba brāmu (Vimba vimba), kas lido gaisā, redzamība ir brīnišķīga, taču iepriekšējos laikos tai vajadzēja būt vēl iespaidīgākai, kad to paveica lašs vai pat ērze.

Plašākais ūdenskritums Eiropā

Ventas Rumba kopējais platums ir 270 m – tas ir ūdenskrituma malas garums plūdu laikā. Vasarā, kad ir mazāk ūdens, kritieni ir aptuveni 245-250 m plata.

Eiropā ir daži plaši ūdenskritumi, bet šķiet, neviens nav plašāks nekā Ventas Rumba. Reinas ūdenskritumi (Šveice) ir aptuveni 150 m plata, Gullfoss (Islande) – apmēram 220 m plats, Dettifoss (Īslande) – apmēram 100 – 200 m plata.

Ja mēra gar krītošā ūdens loka, daži ūdenskritumi var būt plašāki. Selfoss (Islande) ir dīvaina forma, un ūdenskrituma priekšpuses kopējais garums šeit pārsniedz 500 m, lai gan plūsma ir daudz šaurāka. Neparasts Hraunfossar (Īslande) caur lavas slāni sasniedz tūkstošiem mazu plankumu gar 900 m garu priekšu. Tufas aizsprostu garums Plitvices ezeros (Horvātija) sasniedz 400 m un vairāk, ar to plūst daudzi ūdens plūsmas.

Tomēr Ventas Rumba plūdu laikā ir nepārtraukta ūdens platība 270 m plata (vai drīzāk – pakāpiena), un Eiropā, visticamāk, nav neviena cita ūdenskrituma.