Visticamāk, Ventas Rumba ir visplašākais ūdenskritums Eiropā. Tas ir tikai 2 m augsts, taču tā zemo augstumu kompensē iespaidīgais platums un skaisti ainavas apkārtnē – burvīgā, gleznaina Kuldīgas pilsēta un vēsturiskais ķieģeļu tilts zem kritieniem.
Tas ir kā ūdenskritumi Latvijā
Jā, mums jāatzīst: Latvijas ūdenskritumi (kopumā ir apmēram 70-100) neatbilst Norvēģijas vai Venecuēlas līmenim. Patiesībā norvēģi to nepamanīja: meh, tikai neliels solis upē.
Bet, cilvēks, viņi jebkurā gadījumā ir skaisti! Ņemiet vērā Dauda ūdenskritumus valsts centrālajā daļā, slēpto sulīgu, zaļu kanjonu. Vai Zartapi ragaina ūdenskritumi ziemeļrietumos, kas atrodas senatnē un pārklājas ar spilgtiem sarkanajiem akmeņiem, kas krāsoti ar melnajām aļģēm.
Bet lielākais un vislabāk zināmākais ūdenskritums Latvijā ir Ventas Rumba.
Kuldīga
Šis ūdenskritums atrodas Kuldīgas pilsētā. Vai drīzāk – Kuldīgas pilsēta atrodas šajā ūdenskritumā, jo kuģiem bija jāizkāpj pie šī dabiskā aizsprosta un tāpēc šeit šeit parādījās norēķins. Tuvumā bija vietējie iedzīvotāji – kurši, bet viduslaikos 1242. gadā pie ūdenskrituma tika uzcelta liela Livonijas ordeņa pils (Goldingen). Tagad šī pils ir pazudusi, bet pilsēta ir izveidojusies ap šo pils un mūsdienās Kuldīgas centrs sastāv tikai no vēsturiskām ēkām, viena no skaistākajām vēsturiskajām pilsētām Latvijā.
Ūdenskritums
Ventas Rumba ir veidojusies Devonas dolostona slānī. Zem tā ir trausls dolomīts, un, tā kā plūsmas spēks mazina šo mīkstāko slāni, grūtāks slānis veido pārkari, kas laiku pa laikam samazinās. Tādējādi ūdenskritums lēnām atpaliek – un tā kā centrālajā daļā plūsma ir jaudīgāka, vidējā daļa atpaliek no upes nekā ūdenskrituma malas.
Lai atvieglotu kuģošanu un tirdzniecību, 17. gadsimta vidū tika sākta apvedceļa būvniecība ap kritieniem, bet darbi netika veikti. Vēlāk kuģi kļuva lielāki, un Venta kā iekšzemes ūdensceļu vairs nebija iespējams.
Noķer zivis … gaisā
Plūdu laikā ūdens līmenis paaugstinās un ūdenskritums kļūst mazāks, un dažreiz tas pazūd pavisam. Šo iespēju izmanto zivis, iet uz augšu un uz leju upes. Bet, kad ūdens nav tik augsts, zivs ir lēciens. Un ne vienmēr šie lēcieni ir veiksmīgi un zivis atpaliek. Vietējie zvejnieki agrāk izmantoja šo iespēju un uzstādīja īpašus slazdus, paužot prieku, ka Ventas Rumba ir vienīgā vieta Eiropā, kur zivis tiek nozvejotas gaisā!
Arī mūsdienās šeit var ierasties, it īpaši aprīlī, un paskatīties, kā zivis pāri krietnām. Simtiem vimba brāmu (Vimba vimba), kas lido gaisā, redzamība ir brīnišķīga, taču iepriekšējos laikos tai vajadzēja būt vēl iespaidīgākai, kad to paveica lašs vai pat ērze.
Plašākais ūdenskritums Eiropā
Ventas Rumba kopējais platums ir 270 m – tas ir ūdenskrituma malas garums plūdu laikā. Vasarā, kad ir mazāk ūdens, kritieni ir aptuveni 245-250 m plata.
Eiropā ir daži plaši ūdenskritumi, bet šķiet, neviens nav plašāks nekā Ventas Rumba. Reinas ūdenskritumi (Šveice) ir aptuveni 150 m plata, Gullfoss (Islande) – apmēram 220 m plats, Dettifoss (Īslande) – apmēram 100 – 200 m plata.
Ja mēra gar krītošā ūdens loka, daži ūdenskritumi var būt plašāki. Selfoss (Islande) ir dīvaina forma, un ūdenskrituma priekšpuses kopējais garums šeit pārsniedz 500 m, lai gan plūsma ir daudz šaurāka. Neparasts Hraunfossar (Īslande) caur lavas slāni sasniedz tūkstošiem mazu plankumu gar 900 m garu priekšu. Tufas aizsprostu garums Plitvices ezeros (Horvātija) sasniedz 400 m un vairāk, ar to plūst daudzi ūdens plūsmas.
Tomēr Ventas Rumba plūdu laikā ir nepārtraukta ūdens platība 270 m plata (vai drīzāk – pakāpiena), un Eiropā, visticamāk, nav neviena cita ūdenskrituma.
Hey, lasītāji
mani sauc Viktors, esmu vienkārši aktīvs cilvēks, kuram patīk jaunas lietas.