Birku arhīvs: leģendas par spokiem

latvijas arhitektura

Ar ko ir slavena Latvijas arhitektūra

Daudziem Latvija pasaules kartē joprojām ir nezināma teritorija. Bet tiem, kas zina, tā ir arhitektūras paradīze. Te skan stāsti par senām kaujām, karalisko varenību un māksliniecisko revolūciju.

Latvijas mūžsenās celtnes nav tikai uzbūvēti torņi. Tās ir kultūras sāgas sirdspuksti. Pastaigājieties ar mums pa šīs valsts pilsētu bruģētajām ielām. Atklājiet Latvijas arhitektūras šedevrus, kas padarījuši šo valsti par sapņu galamērķi.

Melodijas varenība Latvijas Nacionālajā operā

Opera nav tikai ārija, kas piepilda tās zāli. Dažkārt arhitektūra dzied skaļāk par balsīm. Latvijas Nacionālā opera, kas ir neoklasicisma stila simbols, ir tam patiess apliecinājums. Tās unikālā ēkā ir uzcelta 1863. gadā. 

Greznās dekorācijas iekšienē liecina par Latvijas kultūras mantojumu. Šeit regulāri notiek baleta un operas izrādes. Latvijas Nacionālā opera ir būtisks Latvijas mākslinieciskās pagātnes simbols. Tā apvieno neoklasicisma dizainu ar mūsdienīgu stilu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kā mūžīgais audekls

Meistardarbu izvietošana nav vienīgā muzeja slava – arī pati ēka ir mākslas darbs. Muzejs demonstrē neogotisko estētiku un ved apmeklētājus vizuālā ceļojumā gar Latvijas mākslas attīstības gaitām. Te ir mājvieta vairāk nekā 52 000 darbiem, kas aptver gadsimtiem ilgo Latvijas mākslas vēsturi. 

Nesen veiktā renovācija ir lieliski apvienojusi vēsturisko šarmu ar mūsdienīgu funkcionalitāti. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs iepazīstina apmeklētājus ar Latvijas mākslas vēsturi dažādās izstādēs. Vienlaikus šī ēka ir arī arhitektūras pērle.

latvijas nacionala arhitektura

Daugavpils cietoksnis un tā pagātnes atskaņas

Daugavpils cietoksnis ir ne tikai ķieģeļi un cements, bet arī Latvijas vētrainā pagātne, kas glabā stāstus par karadarbību un izturību. 18. gadsimtā uzceltais cietoksnis ir vienīgais 19. gadsimta sākuma militārais cietoksnis Ziemeļeiropā, kas saglabājies gandrīz nemainīgs.

Tagad šī vieta ir kultūras telpa, kurā bieži tiek rīkotas izstādes, festivāli un pasākumi. Ienākt Daugavpils cietoksnī ir kā atgriezties laikā, izdzīvojot Latvijas vēstures hroniku un arhitektūras meistarību.

Kā Jelgavas pils kļuva par karalisku mājvietu

Jelgavas pils, kas atrodas Lielupes krastā, ir ne tikai arhitektūras brīnums. Apciemojot to ir kā aizceļot uz Latvijas karalisko pagātni. Sākotnēji celta 13. gadsimtā, tā bija Kurzemes hercogu rezidence.

Šī pils ir vairākkārt pārbūvēta, ar katru atjaunošanas reizi uzlabojot tās grandiozo ārējo veidolu. Jelgavas pils ar savu vareno izskatu un ar bagātiem pagātnes stāstiem ir Latvijas karaliskās vēstures lieciniece.

Militārais un mistiskais Liepājas Karostā

Karostā Liepājā, kas savulaik bijusi cariskās kara flotes osta, savijas valdzinošs skaistums un skarba militārā arhitektūra. Pazemes tuneļi, kazarmas un nocietinājumi veido labirintu. Tā ir mazliet biedējoša vieta. 

Tās šarms slēpjas stāstos par cilvēkiem, kas tur dzīvojuši, un tās skarbajā arhitektūras stilā. Liepājas Karosta ir unikāls misticisma un arhitektūras spožuma apvienojums. Šeit ir militārā vēsture savā labākajā izpausmē.

jegavas pils un karosta

Latvijas mūsdienu arhitektūra

Latvijas arhitektūra neaprobežojas tikai ar tās vēsturiskajiem šedevriem. Mūsdienās ir parādījušās avangarda celtnes. Tās apvieno funkcionalitāti un estētiku, atspoguļojot mūsdienīgo Latvijas garu. Senatnīgiem objektiem piemīt ilgtspējīgs dizains. 

Pieaug arhitektūras ekskursiju skaits, kas koncentrējas uz Latvijas jaunākajiem mākslas šedevriem. Latvija nav tikai tās vēsturiskās ēkas. Tā ir arī dinamiska vieta dizaina entuziastiem ar moderniem arhitektūras brīnumiem.


Bieži vien Eiropas tūrisma burzmā nepamanīta, Latvija ir klusa arhitektūras dārgumu krātuve. Šī valsts ir baudījums, sākot no atbalsīm senajos pils gaiteņos līdz 21. gadsimta modernajiem dizaina risinājumiem. Tāpēc, kad nākamreiz domāsiet par arhitektūras izbraucienu, ļaujiet Latvijas leģendām jūs vadīt.

Leģēndām apvītā Jelgavas pils

Jelgavas pils – viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem – bijusi gan hercogu rezidence, gan Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, gan administratīvais centrs. Tā savas pastāvēšanas laikā vairākkārt degusi un atjaunota un degusi atkal. Agrāk pilī valdīja hercogi, tagad mācās studenti, strādā pasniedzēji un apbrīno visi, kas bijuši šajā senatnīgajā celtnē.

Pils ir leģendām apvīta, taču skaidrs, kas īsti tur notiek nav. Taču viens ir zināms – kaut kas šajā Rastrelli veidotajā ēkā notiek.

Kā viena no visplašāk pazīstamajām leģendām aprunā Kreivijas ķeizarieni Annu. Lēš, ka Jelgavas pilī mieru nespēj rast visas lielās Krievijas impērijas ķeizariene. Bez viņas pašas pils vispār nemaz nebūtu. Lai gan apaļīgā dāma gana sagrēkojusi savā ne gluži ilgajā mūžā – mīļākos jaunībā skaitījusi dučos. Taču vispirms viņu puslīdz svaigajā 18 gadu vecumā 1711. gadā izprecināja Kurzemes hercogam Frīdriham Vilhelmam. Būdama cara un imperatora Pētera I brāļameita, Anna Krievijas galmā varēja kļūt par varas draudu savam dižajam onkulim, tālab tēvocis radinieci nobīdīja tālāk “no grēcīgām domām”. Taču vienubrīd visi apstākļi sakrita negaidīti labi: gvardes virsnieku pārdzirdītais Pidriķis pēc kāzām, ceļā no Krievijas uz Kurzemi, paģiru mokās nomira, un Annuška Jelgavā iebrauca jau kā Kurzemes hercogiene – atraitne. Latvju novads līdz ar to nonāca ilgā Krievijas ietekmē.

Hercogiene Anna, caur dzeršanu par vienīgo Kurzemes valdnieci tikusi, savu varu vārda tiešā nozīmē izbaudīja pilnā mērā, un nelielajai hercogistei viņas prieki izmaksāja dārgi. Un tad, kad valdniece ieķērās sīkā, bet smukā ierēdnītī Kārlī Ernestā Johanā Bīronā, kurzemniekiem nodokļu nasta jau dubultojās. Raugi, ķeizarienes favorīts izrādījās neglābjami naudaskārs līdz pat sava mūža galam.

Anna bija izšķērdētāja: neizglītota, aprobežota un vienlaikus ļoti viltīga. 20 gadus viņa uzdzīvoja vecajā Jelgavas pilī, kur “Kurzemes hercoga telpas” piedzīvojušas visdažādākos intīmpaskatus. Piemēram, laikabiedri vēstījuši, ka pēc rīta cēliena, kas pavadīts, pārcilājot tērpus un dārgakmeņus, parakstot nelasītus dokumentus un veicot izjādi, Anna pusdienojusi Bīrona ģimenes lokā. Pēc pusdienām valdniece devusies “atpūsties”, protams, gultā līdzi ņemot savu favorītu. Tostarp Bīrona likumīgā sieva ar bērniem jau bija pazemīgi atvadījusies. Jāsaka, ka hercogs Bīrons bija pēdējais Kurzemes – Zemgales hercogistes valdnieks.

 

Cita leģenda vēsta, ka pa pili klejo Francijas karaā Luiju XVIII spoks, kurš bijis impozanti resns (norāde uz spoka apaļo tēlu) un Jelgavas pilī nīcis vairākus savus trimdinieka gadus – kamēr viņa dzimtenē plosījās revolūcija un Napoleons. Krievijas valdnieki tekulim un bēgulim ar pavadoņiem Jelgavu (tolaik Mītavu) kā mājvietu piedāvāja laikā no 1798. līdz 1801. gadam, kā arī no 1804. līdz 1807. gadam.

 

Kā vēl viena leģenda vēsta, Baltā dāma ir kāda jauna sieviete, kas ir bijusi hercoga radiniece. Tēvs vēlējies meitu apprecināt ar bagātnieku, bet viņa gribējusi iet par sievu pie vienkārša jaunekļa. Kad abi bēguši, hercogs sūtījis pa pēdām savus kalpus, kuri puisi nošāvuši. Bet jaunava iemūrēta pils sienā, tāpēc arī viņai neesot miera. Šajā sienā vēlāk iemūrēti vēl daudzi cilvēki, kas parādās arī arheoloģiskajos izrakumos.

 

Tāpat nereti pils ir degusi. Visas reizes ir tikuši atvērti sarkofāgi, kur guļ hercogu mirušās atliekas. Tapēc visiem ir aizliegts to atvērt, jo uzskata, ka atverot sarkofāgu – pils degs.