Kategoriju arhīvs: Kurzeme

Kurzeme aicina iepazīt Latvijas jūras krastu, dabas takas, pilsētas un kultūras mantojumu, lai ceļojumi kļūtu jēgpilni un tuvāki dzimtenei.

Baltijas piekrastes piedzivojumi

Aktīvā atpūta pie Baltijas jūras

Baltijas jūra nav tikai vasaras atvaļinājuma galamērķis. Tā ir vieta, kur vējš, priežu meži, smilšainās pludmales un stāvkrasti aicina izkustēties, atgūt spēkus un no jauna sajust piederību Latvijai.

Aktīva diena piekrastē var kļūt par vērtīgu piedzīvojumu gan vienatnē, gan kopā ar ģimeni vai draugiem. Jo vairāk iepazīstam savu zemi, jo vairāk spējam to novērtēt un saudzēt.

Kāpēc izvēlēties Latvijas piekrasti

Aktīvā atpūta pie Baltijas jūras vienlaikus stiprina veselību un ļauj piedzīvot Latvijas dabas daudzveidību. Pārgājiens gar jūru, velobrauciens vai peldēšanās vēsākā ūdenī palīdz izrauties no ikdienas steigas un atgūt līdzsvaru.

Kurzemes piekraste ar stāvkrastiem, mežiem un plašajiem liedagiem spēj radīt sajūtas, ko bieži meklējam tālos ceļojumos. Arī pasaules skaistākās vietas atgādina, ka iespaidīga daba var iedvesmot, taču Latvijas ainavai ir savs raksturs un klusais spēks.

Vietējais tūrisms nozīmē ieguldījumu piekrastes cilvēkos, mazajos uzņēmumos un pakalpojumos. Izvēloties naktsmītni, ēdināšanu vai velonomu Latvijā, ceļotājs palīdz stiprināt reģionu ekonomiku un saglabāt dzīvību piejūras apdzīvotajās vietās.

Marsruta planosana piekraste

Plāno kustību pie jūras

Lai piekrastes brauciens sniegtu patiesu atjaunošanos, svarīgi izvēlēties savām spējām piemērotu maršrutu un cienīt dabas ritmu.

Izvēlies piemērotu maršrutu

Pārgājieniem piemērotas ir pludmales un meža takas, kurās iespējams pielāgot attālumu savai fiziskajai sagatavotībai. Stāvkrastu posmos jārēķinās ar mainīgu reljefu, tāpēc noder ērti apavi, ūdens un laikapstākļiem atbilstošs apģērbs.

Velobraucienos vērts izvēlēties mierīgus piejūras ceļus un maršrutus, kuros iespējams apstāties dabas un kultūrvēstures vietās. Iedvesmu pieejamiem pastaigu un velobraucienu risinājumiem sniedz bijušo dzelzceļu maršruti, kur aktīva pārvietošanās savienota ar ainavu un vietējo infrastruktūru.

Atpūties atbildīgi dabā

Jūras peldes un nesteidzīga atpūta liedagā ir vērtīga pieredze, ja novērtējam savus spēkus un ievērojam drošību. Mainīgos laikapstākļos īpaši svarīgi sekot jūras stāvoklim un neiet ūdenī vienatnē.

Pēc atpūtas dabā aiz sevis jāatstāj tīra vieta un jārespektē piekrastes augi, putni un kāpas. Šāda attieksme palīdz saglabāt jūru pieejamu arī nākamajām paaudzēm.

Piejūras pieredzes Latvijai

Katrs izbrauciens pie jūras var kļūt par nelielu ieguldījumu savā veselībā un Latvijas nākotnē. Pietiek izvēlēties galamērķi, kas ļauj kustēties, iepazīt vietējos cilvēkus un pamanīt dabas vērtības.

Pārgājiens gar Kurzemes stāvkrastiem

Kurzemes stāvkrasti ļauj izjust Baltijas jūras spēku un piekrastes mainīgumu. Ejot gar mežu un liedagu, redzams, kā vējš, ūdens un laiks veido ainavu, kuru nevar aizstāt neviena pilsētas sporta zāle.

Šāds pārgājiens ir piemērots cilvēkiem, kuri vēlas apvienot fizisku slodzi ar mierīgu dabas vērošanu. Pa ceļam iegādāta maltīte vai naktsmītne tuvējā ciemā dod praktisku atbalstu vietējiem uzņēmējiem.

Velobrauciens piejūras ciemos

Velobrauciens ļauj nesteidzīgi savienot vairākus piejūras ciemus vienā dienas maršrutā. Tas ir veids, kā ieraudzīt ne tikai pludmali, bet arī mazās ostas, vietējo arhitektūru un cilvēku darbu.

Ceļošanu iespējams padarīt pieejamāku, izmantojot padomus par Latvijas apceļošanu ar nelielu budžetu. Gudri plānots maršruts palīdz biežāk izvēlēties Latvijas galamērķus un stiprina mūsu pārliecību, ka skaisti piedzīvojumi sākas tepat.

Bolderajas piekraste

Bolderāja no jauna atklāta Rīgas mala

Rīga nav tikai Vecrīgas torņi, bulvāri un rosīgas kafejnīcas pilsētas centrā. Bolderāja atgādina, ka Latvijas galvaspilsētā joprojām var atrast vietas, kur jūras tuvums, vēsture un ikdienas dzīve veido īpašu noskaņu.

Šī apkaime var pārsteigt arī tos, kuri to līdz šim uzskatījuši vien par tālu Rīgas malu. Iepazīstot Bolderāju nesteidzīgi, atklājas ne tikai savdabīga ainava, bet arī ciešāka saikne ar savas pilsētas un valsts stāstu.

Kāpēc Bolderāja ir nozīmīga

Bolderājas vērtība slēpjas tās autentiskumā. Kuģniecības vēsture, koka apbūve un jūras klātbūtne ļauj sajust Rīgu no cita skatpunkta, prom no ierastajiem tūrisma maršrutiem.

Ceļojot pa Latviju, bieži meklējam tālas ainavas, lai piedzīvotu ko neparastu. Taču arī pasaules skaistākās vietas atgādina, ka iespaidu rada ne vien spoži galamērķi, bet vietas raksturs, stāsti un spēja būt patiesām.

Bolderājas iepazīšana stiprina piederību Rīgai, jo pilsētu veido ne tikai tās centrs. Cieņa pret apkaimēm palīdz saskatīt Latvijas daudzveidību un novērtēt kultūrslāņus, kas saglabājušies līdzās mūsdienu ritmam.

Bolderajas marsruts

Kā iepazīt Bolderāju jēgpilni

Labs apmeklējums sākas ar gatavību nesteigties un vērot. Bolderāju vislabāk atklāt kā dzīvu apkaimi, nevis tikai punktu kartē.

Ejiet nesteidzīgā pastaigā

Izvēlieties maršrutu, kurā ir laiks pamanīt koka ēkas, ielu raksturu un jūras tuvuma radīto noskaņu. Nesteidzīga pastaiga ļauj ieraudzīt detaļas, kuras no automašīnas paliek nepamanītas.

Lai ceļojums būtu pieejams arī ikdienas budžetam, noder principi, kas apkopoti rakstā par ceļošanu ar minimālām izmaksām. Bolderāja apliecina, ka vērtīgs piedzīvojums nav obligāti jāmeklē tālu vai jāpadara dārgs.

Izturieties saudzīgi pret vidi

Jūras tuvumā īpaši svarīga ir atbildīga attieksme pret dabu un apkaimes iedzīvotājiem. Neatstājiet aiz sevis atkritumus, netraucējiet dzīvniekus un izvēlieties klusāku, cieņpilnu atpūtu.

Ja pamanāt savainotu putnu vai citu savvaļas dzīvnieku, nerīkojieties pārsteidzīgi. Praktiskus ieteikumus sniedz palīdzība savvaļas dzīvniekiem, uzsverot, ka pirms dzīvnieka aiztikšanas jāsazinās ar atbildīgajiem dienestiem vai speciālistiem.

Bolderāja iedvesmo skatīties plašāk

Katrs apmeklējums var kļūt par iespēju ieraudzīt Latviju ar jaunām acīm. Šo sajūtu rada nevis uzspiests spožums, bet apkaimes īstums.

Vēsture ir klātesoša ikdienā

Bolderājas kuģniecības vēsture atgādina, ka Rīgas attīstība vienmēr bijusi saistīta ar ūdeni, kustību un darbu. Šis mantojums nav tikai pagātnes fakts, tas joprojām palīdz saprast apkaimes raksturu.

Koka apbūve savukārt ļauj sajust cilvēka mēroga vidi, kur ēkām un ielām ir savs ritms. Tā ir vērtība, ko vērts pamanīt, cienīt un saglabāt nākamajām paaudzēm.

Rīgas malas stiprina piederību

Apkaimju iepazīšana māca lepoties ar Latviju ne tikai svētku dienās, bet arī ikdienā. Bolderāja rāda, ka skaistums var būt atturīgs, dažkārt raupjš, taču tieši tādēļ pārliecinošs.

Dodoties uz Rīgas malu, mēs iepazīstam arī paši sevi un savu attieksmi pret vietu, kur dzīvojam. Jo labāk pazīstam Latvijas stāstus, jo stiprāka kļūst mūsu vēlme tos sargāt un turpināt.

Karosta, kas spēj nobiedēt pat drosmīgākos

Karosta ir gluži kā ciemats iekš pilsētas — neparasts un apveltīts ar īpašu, skarbu skaistumu tā piesaista radošus cilvēkus un piedzīvojumu meklētājus. Tā aizņem trešdaļu Liepājas un ik uz soļa atklāj dažādu laiku un varu darbības pēdas. Liepājas Karostas vēsture aizsākās cariskās Krievijas laikā, kad pēc imperatora Aleksandra III pavēles Liepājā no 1890. līdz 1906. gadam uzbūvēja jūras kara flotes bāzi ar ievērojamu aizsardzības sistēmu visapkārt visai Liepājai – īstu cietoksni ar fortu sistēmu, nocietinājumu vaļņiem, aizsargkanāliem, lielgabalu baterijām, pazemes ejām. Tolaik Liepājas cietoksnis bija jaunākais un vismodernākais cietoksnis cara laiku Krievijā, 1905. gadā no Liepājas uz Kluso okeānu dodas iespaidīga Krievijas impērijas flote, lai piedalītos Krievu – Japāņu karā. Diemžēl krievu flote cieš ievērojamus zaudējumus un Krievijas imperators 1908. gadā nolemj mazināt Liepājas kara bāzes nozīmi – tiek pavēlēts cietoksni iznīcināt. Cietoksni centās uzspridzināt, taču tas bija uzbūvēts tik varens, ka no spridzināšanas nekas īsti nav sanācis. Tāpēc vēl tagad no Liepājas aizsardzības būvēm palikušas interesantas fortu drupas. Īpaši aizraujošs apskates objekts ir Ziemeļu forti, kā arī forti pašā jūras krastā. Liepājas cietokšņu forti ir visas pasaules fotogrāfu iecienīti – attēli ar iespaidīgajiem cietokšņiem un jūrā rietošu sauli fonā vien ir ko vērtas.Liepājas Karosta kā slepens militārs objekts pastāvēja arī PSRS laikos. Pēc padomju okupācijas Karostā ilgus gadus atradās PSRS karabāze ar kuģiem un zemūdenēm. Aukstā kara gados šis bija PSRS Baltijas kara flotes galvenais atbalsta punkts.Arī mūsdienās Karostā saglabājušās daudzas padomju laikā izceltās daudzdzīvokļu blokmājas, pastaiga pa šo mikrorajonu rada savdabīgu, mazliet depresīvu noskaņu. Pārsteidzoša šajā vidē ir vēl cara laikos celtā, iespaidīgā Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, kas uzbūvēta kara jūrnieku un viņu ģimeņu garīgajām vajadzībām un kuru 1903. gadā iesvētīja pats Krievijas imperators ar ģimeni. Karostā ir arī citas interesantas ēkas, piemēram, manēža. No tās tagad palikušas vien sienas, bet kādreiz šī ēka kalpoja zirgu izjādēm un jūrnieku vingrošanas nodarbībām.

  • Apskati cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem;
  • uzzini Karostas vēsturi un interesantus notikumus no cietuma dzīves;
  • aplūko kameras, karceri, cietuma muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par Otro pasaules karu, kureliešiem, padomju laikiem, Atmodu Liepājā;
  • ievēro disciplīnu, izvēloties ekskursiju ar šova elementiem;
  • piedalies izrādē, kas veidota pēc patiesiem stāstiem no Karostas virssardzes dzīves;
  • asāku izjūtu cienītāji var iejusties cietumnieka tēlā “Ekstrēmās nakts” izrādes ietvaros, pārnakšņojot cietuma kamerā.

Jebkurš ekstrēmists atradīs tieši to, kas viņam/ai ir nepieciešams adrenalīna gūšanai. 

Leģenda vēsta, ka totalitāro režīmu laikā cietumā nošauti 150 cilvēki un cietuma muzeja darbinieki ne velti stāsta, ka novērojuši dīvainas parādības. Leģenda vēsta par kādu spoku – Balto dāmu. 1944. gadā vācu armijas patruļa Liepājā aizdomās par dezertēšanu notvēra un latviešu jaunekli, kuru ieslodzīja 18. kamerā — divas nedēļas pirms plānotajām kāzām. Līgava, atdodot savu godu cietuma sargiem, izdevās iekļūt šajā kamerā, bet mīļoto vairs nesastapa — viņš bija jau nošauts. Bēdu satriekta viņa turpat padarīja sev galu.

Kopš tā laika meitene baltā tērpa ar garu rudu bizi nespēj rast mieru, virina durvis, šķindina glāzes, izskrūvē spuldzītes. Trīs skolnieces reiz ekskursijas laikā sadomājušas smieties par Balto dāmu, un visas vienlaikus uzreiz paģībušas.

latvijas arhitektura

Ar ko ir slavena Latvijas arhitektūra

Daudziem Latvija pasaules kartē joprojām ir nezināma teritorija. Bet tiem, kas zina, tā ir arhitektūras paradīze. Te skan stāsti par senām kaujām, karalisko varenību un māksliniecisko revolūciju.

Latvijas mūžsenās celtnes nav tikai uzbūvēti torņi. Tās ir kultūras sāgas sirdspuksti. Pastaigājieties ar mums pa šīs valsts pilsētu bruģētajām ielām. Atklājiet Latvijas arhitektūras šedevrus, kas padarījuši šo valsti par sapņu galamērķi.

Melodijas varenība Latvijas Nacionālajā operā

Opera nav tikai ārija, kas piepilda tās zāli. Dažkārt arhitektūra dzied skaļāk par balsīm. Latvijas Nacionālā opera, kas ir neoklasicisma stila simbols, ir tam patiess apliecinājums. Tās unikālā ēkā ir uzcelta 1863. gadā. 

Greznās dekorācijas iekšienē liecina par Latvijas kultūras mantojumu. Šeit regulāri notiek baleta un operas izrādes. Latvijas Nacionālā opera ir būtisks Latvijas mākslinieciskās pagātnes simbols. Tā apvieno neoklasicisma dizainu ar mūsdienīgu stilu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kā mūžīgais audekls

Meistardarbu izvietošana nav vienīgā muzeja slava – arī pati ēka ir mākslas darbs. Muzejs demonstrē neogotisko estētiku un ved apmeklētājus vizuālā ceļojumā gar Latvijas mākslas attīstības gaitām. Te ir mājvieta vairāk nekā 52 000 darbiem, kas aptver gadsimtiem ilgo Latvijas mākslas vēsturi. 

Nesen veiktā renovācija ir lieliski apvienojusi vēsturisko šarmu ar mūsdienīgu funkcionalitāti. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs iepazīstina apmeklētājus ar Latvijas mākslas vēsturi dažādās izstādēs. Vienlaikus šī ēka ir arī arhitektūras pērle.

latvijas nacionala arhitektura

Daugavpils cietoksnis un tā pagātnes atskaņas

Daugavpils cietoksnis ir ne tikai ķieģeļi un cements, bet arī Latvijas vētrainā pagātne, kas glabā stāstus par karadarbību un izturību. 18. gadsimtā uzceltais cietoksnis ir vienīgais 19. gadsimta sākuma militārais cietoksnis Ziemeļeiropā, kas saglabājies gandrīz nemainīgs.

Tagad šī vieta ir kultūras telpa, kurā bieži tiek rīkotas izstādes, festivāli un pasākumi. Ienākt Daugavpils cietoksnī ir kā atgriezties laikā, izdzīvojot Latvijas vēstures hroniku un arhitektūras meistarību.

Kā Jelgavas pils kļuva par karalisku mājvietu

Jelgavas pils, kas atrodas Lielupes krastā, ir ne tikai arhitektūras brīnums. Apciemojot to ir kā aizceļot uz Latvijas karalisko pagātni. Sākotnēji celta 13. gadsimtā, tā bija Kurzemes hercogu rezidence.

Šī pils ir vairākkārt pārbūvēta, ar katru atjaunošanas reizi uzlabojot tās grandiozo ārējo veidolu. Jelgavas pils ar savu vareno izskatu un ar bagātiem pagātnes stāstiem ir Latvijas karaliskās vēstures lieciniece.

Militārais un mistiskais Liepājas Karostā

Karostā Liepājā, kas savulaik bijusi cariskās kara flotes osta, savijas valdzinošs skaistums un skarba militārā arhitektūra. Pazemes tuneļi, kazarmas un nocietinājumi veido labirintu. Tā ir mazliet biedējoša vieta. 

Tās šarms slēpjas stāstos par cilvēkiem, kas tur dzīvojuši, un tās skarbajā arhitektūras stilā. Liepājas Karosta ir unikāls misticisma un arhitektūras spožuma apvienojums. Šeit ir militārā vēsture savā labākajā izpausmē.

jegavas pils un karosta

Latvijas mūsdienu arhitektūra

Latvijas arhitektūra neaprobežojas tikai ar tās vēsturiskajiem šedevriem. Mūsdienās ir parādījušās avangarda celtnes. Tās apvieno funkcionalitāti un estētiku, atspoguļojot mūsdienīgo Latvijas garu. Senatnīgiem objektiem piemīt ilgtspējīgs dizains. 

Pieaug arhitektūras ekskursiju skaits, kas koncentrējas uz Latvijas jaunākajiem mākslas šedevriem. Latvija nav tikai tās vēsturiskās ēkas. Tā ir arī dinamiska vieta dizaina entuziastiem ar moderniem arhitektūras brīnumiem.


Bieži vien Eiropas tūrisma burzmā nepamanīta, Latvija ir klusa arhitektūras dārgumu krātuve. Šī valsts ir baudījums, sākot no atbalsīm senajos pils gaiteņos līdz 21. gadsimta modernajiem dizaina risinājumiem. Tāpēc, kad nākamreiz domāsiet par arhitektūras izbraucienu, ļaujiet Latvijas leģendām jūs vadīt.

Ventas rumba

Ventas rumba

Visticamāk, Ventas Rumba ir visplašākais ūdenskritums Eiropā. Tas ir tikai 2 m augsts, taču tā zemo augstumu kompensē iespaidīgais platums un skaisti ainavas apkārtnē – burvīgā, gleznaina Kuldīgas pilsēta un vēsturiskais ķieģeļu tilts zem kritieniem.

Tas ir kā ūdenskritumi Latvijā

Jā, mums jāatzīst: Latvijas ūdenskritumi (kopumā ir apmēram 70-100) neatbilst Norvēģijas vai Venecuēlas līmenim. Patiesībā norvēģi to nepamanīja: meh, tikai neliels solis upē.

Bet, cilvēks, viņi jebkurā gadījumā ir skaisti! Ņemiet vērā Dauda ūdenskritumus valsts centrālajā daļā, slēpto sulīgu, zaļu kanjonu. Vai Zartapi ragaina ūdenskritumi ziemeļrietumos, kas atrodas senatnē un pārklājas ar spilgtiem sarkanajiem akmeņiem, kas krāsoti ar melnajām aļģēm.

Bet lielākais un vislabāk zināmākais ūdenskritums Latvijā ir Ventas Rumba.

Kuldīga

Šis ūdenskritums atrodas Kuldīgas pilsētā. Vai drīzāk – Kuldīgas pilsēta atrodas šajā ūdenskritumā, jo kuģiem bija jāizkāpj pie šī dabiskā aizsprosta un tāpēc šeit šeit parādījās norēķins. Tuvumā bija vietējie iedzīvotāji – kurši, bet viduslaikos 1242. gadā pie ūdenskrituma tika uzcelta liela Livonijas ordeņa pils (Goldingen). Tagad šī pils ir pazudusi, bet pilsēta ir izveidojusies ap šo pils un mūsdienās Kuldīgas centrs sastāv tikai no vēsturiskām ēkām, viena no skaistākajām vēsturiskajām pilsētām Latvijā.

Ūdenskritums

Ventas Rumba ir veidojusies Devonas dolostona slānī. Zem tā ir trausls dolomīts, un, tā kā plūsmas spēks mazina šo mīkstāko slāni, grūtāks slānis veido pārkari, kas laiku pa laikam samazinās. Tādējādi ūdenskritums lēnām atpaliek – un tā kā centrālajā daļā plūsma ir jaudīgāka, vidējā daļa atpaliek no upes nekā ūdenskrituma malas.

Lai atvieglotu kuģošanu un tirdzniecību, 17. gadsimta vidū tika sākta apvedceļa būvniecība ap kritieniem, bet darbi netika veikti. Vēlāk kuģi kļuva lielāki, un Venta kā iekšzemes ūdensceļu vairs nebija iespējams.

Noķer zivis … gaisā

Plūdu laikā ūdens līmenis paaugstinās un ūdenskritums kļūst mazāks, un dažreiz tas pazūd pavisam. Šo iespēju izmanto zivis, iet uz augšu un uz leju upes. Bet, kad ūdens nav tik augsts, zivs ir lēciens. Un ne vienmēr šie lēcieni ir veiksmīgi un zivis atpaliek. Vietējie zvejnieki agrāk izmantoja šo iespēju un uzstādīja īpašus slazdus, ​​paužot prieku, ka Ventas Rumba ir vienīgā vieta Eiropā, kur zivis tiek nozvejotas gaisā!

Arī mūsdienās šeit var ierasties, it īpaši aprīlī, un paskatīties, kā zivis pāri krietnām. Simtiem vimba brāmu (Vimba vimba), kas lido gaisā, redzamība ir brīnišķīga, taču iepriekšējos laikos tai vajadzēja būt vēl iespaidīgākai, kad to paveica lašs vai pat ērze.

Plašākais ūdenskritums Eiropā

Ventas Rumba kopējais platums ir 270 m – tas ir ūdenskrituma malas garums plūdu laikā. Vasarā, kad ir mazāk ūdens, kritieni ir aptuveni 245-250 m plata.

Eiropā ir daži plaši ūdenskritumi, bet šķiet, neviens nav plašāks nekā Ventas Rumba. Reinas ūdenskritumi (Šveice) ir aptuveni 150 m plata, Gullfoss (Islande) – apmēram 220 m plats, Dettifoss (Īslande) – apmēram 100 – 200 m plata.

Ja mēra gar krītošā ūdens loka, daži ūdenskritumi var būt plašāki. Selfoss (Islande) ir dīvaina forma, un ūdenskrituma priekšpuses kopējais garums šeit pārsniedz 500 m, lai gan plūsma ir daudz šaurāka. Neparasts Hraunfossar (Īslande) caur lavas slāni sasniedz tūkstošiem mazu plankumu gar 900 m garu priekšu. Tufas aizsprostu garums Plitvices ezeros (Horvātija) sasniedz 400 m un vairāk, ar to plūst daudzi ūdens plūsmas.

Tomēr Ventas Rumba plūdu laikā ir nepārtraukta ūdens platība 270 m plata (vai drīzāk – pakāpiena), un Eiropā, visticamāk, nav neviena cita ūdenskrituma.