Kategoriju arhīvs: Latgale

latvijas arhitektura

Ar ko ir slavena Latvijas arhitektūra

Daudziem Latvija pasaules kartē joprojām ir nezināma teritorija. Bet tiem, kas zina, tā ir arhitektūras paradīze. Te skan stāsti par senām kaujām, karalisko varenību un māksliniecisko revolūciju.

Latvijas mūžsenās celtnes nav tikai uzbūvēti torņi. Tās ir kultūras sāgas sirdspuksti. Pastaigājieties ar mums pa šīs valsts pilsētu bruģētajām ielām. Atklājiet Latvijas arhitektūras šedevrus, kas padarījuši šo valsti par sapņu galamērķi.

Melodijas varenība Latvijas Nacionālajā operā

Opera nav tikai ārija, kas piepilda tās zāli. Dažkārt arhitektūra dzied skaļāk par balsīm. Latvijas Nacionālā opera, kas ir neoklasicisma stila simbols, ir tam patiess apliecinājums. Tās unikālā ēkā ir uzcelta 1863. gadā. 

Greznās dekorācijas iekšienē liecina par Latvijas kultūras mantojumu. Šeit regulāri notiek baleta un operas izrādes. Latvijas Nacionālā opera ir būtisks Latvijas mākslinieciskās pagātnes simbols. Tā apvieno neoklasicisma dizainu ar mūsdienīgu stilu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kā mūžīgais audekls

Meistardarbu izvietošana nav vienīgā muzeja slava – arī pati ēka ir mākslas darbs. Muzejs demonstrē neogotisko estētiku un ved apmeklētājus vizuālā ceļojumā gar Latvijas mākslas attīstības gaitām. Te ir mājvieta vairāk nekā 52 000 darbiem, kas aptver gadsimtiem ilgo Latvijas mākslas vēsturi. 

Nesen veiktā renovācija ir lieliski apvienojusi vēsturisko šarmu ar mūsdienīgu funkcionalitāti. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs iepazīstina apmeklētājus ar Latvijas mākslas vēsturi dažādās izstādēs. Vienlaikus šī ēka ir arī arhitektūras pērle.

latvijas nacionala arhitektura

Daugavpils cietoksnis un tā pagātnes atskaņas

Daugavpils cietoksnis ir ne tikai ķieģeļi un cements, bet arī Latvijas vētrainā pagātne, kas glabā stāstus par karadarbību un izturību. 18. gadsimtā uzceltais cietoksnis ir vienīgais 19. gadsimta sākuma militārais cietoksnis Ziemeļeiropā, kas saglabājies gandrīz nemainīgs.

Tagad šī vieta ir kultūras telpa, kurā bieži tiek rīkotas izstādes, festivāli un pasākumi. Ienākt Daugavpils cietoksnī ir kā atgriezties laikā, izdzīvojot Latvijas vēstures hroniku un arhitektūras meistarību.

Kā Jelgavas pils kļuva par karalisku mājvietu

Jelgavas pils, kas atrodas Lielupes krastā, ir ne tikai arhitektūras brīnums. Apciemojot to ir kā aizceļot uz Latvijas karalisko pagātni. Sākotnēji celta 13. gadsimtā, tā bija Kurzemes hercogu rezidence.

Šī pils ir vairākkārt pārbūvēta, ar katru atjaunošanas reizi uzlabojot tās grandiozo ārējo veidolu. Jelgavas pils ar savu vareno izskatu un ar bagātiem pagātnes stāstiem ir Latvijas karaliskās vēstures lieciniece.

Militārais un mistiskais Liepājas Karostā

Karostā Liepājā, kas savulaik bijusi cariskās kara flotes osta, savijas valdzinošs skaistums un skarba militārā arhitektūra. Pazemes tuneļi, kazarmas un nocietinājumi veido labirintu. Tā ir mazliet biedējoša vieta. 

Tās šarms slēpjas stāstos par cilvēkiem, kas tur dzīvojuši, un tās skarbajā arhitektūras stilā. Liepājas Karosta ir unikāls misticisma un arhitektūras spožuma apvienojums. Šeit ir militārā vēsture savā labākajā izpausmē.

jegavas pils un karosta

Latvijas mūsdienu arhitektūra

Latvijas arhitektūra neaprobežojas tikai ar tās vēsturiskajiem šedevriem. Mūsdienās ir parādījušās avangarda celtnes. Tās apvieno funkcionalitāti un estētiku, atspoguļojot mūsdienīgo Latvijas garu. Senatnīgiem objektiem piemīt ilgtspējīgs dizains. 

Pieaug arhitektūras ekskursiju skaits, kas koncentrējas uz Latvijas jaunākajiem mākslas šedevriem. Latvija nav tikai tās vēsturiskās ēkas. Tā ir arī dinamiska vieta dizaina entuziastiem ar moderniem arhitektūras brīnumiem.


Bieži vien Eiropas tūrisma burzmā nepamanīta, Latvija ir klusa arhitektūras dārgumu krātuve. Šī valsts ir baudījums, sākot no atbalsīm senajos pils gaiteņos līdz 21. gadsimta modernajiem dizaina risinājumiem. Tāpēc, kad nākamreiz domāsiet par arhitektūras izbraucienu, ļaujiet Latvijas leģendām jūs vadīt.

Aglonas bazilika

Aglonas bazilika

Aglonas bazilika ir lielākā Latvijas Romas katoļu svētnīca. Svētceļnieki katru gadu 15. augustā pulcējas Aglonā, lai atzīmētu Svētās Jaunavas Marijas pieņēmumu debesīs.

Aglonas bazilikas savienojums

Aglonas bazilika

Aglonas bazilika, kas celta vēlīnā baroka stilā, lepojas ar diviem aptuveni 60 metrus augstiem torņiem. Baznīcas iekšpusē ir cirkšņu velves, loki un kolonnas ar bagātīgiem rokoko stila rotājumiem. Baznīcas furbishing ir no 18.gadsimta, un tā altāri ir uzcelta 19.gadsimta sākumā.

Ikona

Baznīcā glabātušu gleznu, skulptūru un citu mākslas darbu kolekcijā ietilpst 17. gadsimta ikona “Mūsu Aglonas brīnumainas dāma”, kas tiek atklāta tikai reliģisku svētku laikā. Tiek uzskatīts, ka ikona ir brīnumains dziedināšanas spēks.

Aglonas Dievmātes

Ir daudz leģendu par Aglonas brīnumiem. Viens no tiem ir, ka zemnieks Kristaps Mateisāns no Spīku ciemata reiz atveda savu bērnu uz Aglonu, lai kristītu. Cirsts vētra izpūst, kad viņš brauca ar savu laivu pa Cirisu ezeru un milzīgi satricināja nemierīgos ūdeņos. Zemnieks, cenšoties virzīties uz viņa laivu, nepamanīja savu bērnu aiz borta. Kad viņš saprata traģēdiju, viņš kliedza Aglonas dāmu un brīnumaini, viņa bērns parādījās no ūdens pie krasta, ko izglāba cilvēki pie ezera.

Svētais pavasaris

Dievišķās ārstnieciskās īpašības ir saistītas ar ūdeni, kas darbojas no pavasara Egle ezera krastā pie bazilikas.

Pakalpojumu kvadrāts

Gatavojoties vēsturiskajai pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā 90. gados, baznīcas priekšā tika izveidots kvadrāts gājienam un lielākiem baznīcas dienestiem, piesaistot lielu cilvēku pūļus. Kvadrāts ir izveidots kā svēta slēgta teritorija un daļa no bazilikas arhitektūras ansambļa.

Veikt svētceļojumu uz Aglonu

Ikgadējās svētceļojumi Aglonā 15. augustā Sv. Virgin Marijas pieņēmuma svinībās ir vienas no mūsdienu Romas katoļu vismodernākajām tradīcijām. Svētceļnieki, ceļojot uz Aglonu, cēlās ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Polijas un citām Eiropas valstīm.

Starp Latvijas svētceļniekiem katoļi no dienvidrietumu piejūras Liepājas pilsētas aptver visilgāko attālumu, jo viņiem nepieciešams vairāk nekā vājš sasniegt Aglonu. Kad viņi vēršas Aglonā, lielākās un mazākās dievkalpojumu grupas piepilda ceļus šajā teritorijā. Nakts masa ir kustīga un iedvesmojoša pieredze ikvienam, kas stāv kopā ar saviem brāļiem un māsām ticībā bazilikas laukumam.

Aglonas bazilikas vēsture

Senlaiku latgaliešu dievkalpojums

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, jau kopš 1800. gada – 500 B.C. Aglonu ir pazīstams kā vienu no Baltijas cilšu apdzīvotajiem centriem. Vēstures avoti liecina, ka Latgales cilts Baltijas jēdzieni padara to par dievkalpojuma laiku seniem laikiem. Pirmā reģistrētā Aglonas kā kristīgā centra pieminēšana aizsākās 1263. gadā, kad Aglonā traģiski tika nogalināti Lietuvas karalis Mindaugs un abi viņa dēli – Rukli un Rupeikis.
Klostera izcelsmi

1697. gadā vietējā poļu valoda Jeta-Justina Sastodicka, ko atbalstīja Livonijas bīskaps Mikolaj Poplawski, uzaicināja dominikānus no Viļņas, lai izveidotu klosteri un skolu Aglonā. Lai praksē īstenotu plānu, Sastodicki pāris piedalījās 17 ciemos ar 90 mājām – “Par Dieva godu un latviešu svētību”. Tēvs Remigius Mosokovskis, pirms Viļņas dominikāņu klosteris, 1688. gadā ieradās Aglonā, lai izvēlētos vietu jaunā klostera un baznīcas celtniecībai.
Klostera un baznīcas celtniecība

17. gadsimta beigās Dominikāņu ordenis izveidoja savu klosteri un uzcēla pirmo Aglonas draudzi. Pēc 1699. gadā pabeigtās baznīcas sadedzināšanās uz zemes, no 1768. līdz 1780. gadam tika uzcelta akmens klostera ēka un pašreizējā baznīca. Baznīcas interjers tika izveidots 18.-19. Gadsimtā, un tika izveidots orgāns un konfesija 18. gs. beigas.

Basilica Minoris

1980. gadā atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju, pāvests Jānis Pāvils II to piešķīra par Basilica minoris nosaukumu jeb “mazo baziliku”. Aglonas bazilika ir vienīgais šī nosaukuma nēsātājs Latvijā.