Aglonas bazilika

Aglonas bazilika

Latgale

Aglonas bazilika ir lielākā Latvijas Romas katoļu svētnīca. Svētceļnieki katru gadu 15. augustā pulcējas Aglonā, lai atzīmētu Svētās Jaunavas Marijas pieņēmumu debesīs.

Aglonas bazilikas savienojums

Aglonas bazilika

Aglonas bazilika, kas celta vēlīnā baroka stilā, lepojas ar diviem aptuveni 60 metrus augstiem torņiem. Baznīcas iekšpusē ir cirkšņu velves, loki un kolonnas ar bagātīgiem rokoko stila rotājumiem. Baznīcas furbishing ir no 18.gadsimta, un tā altāri ir uzcelta 19.gadsimta sākumā.

Ikona

Baznīcā glabātušu gleznu, skulptūru un citu mākslas darbu kolekcijā ietilpst 17. gadsimta ikona “Mūsu Aglonas brīnumainas dāma”, kas tiek atklāta tikai reliģisku svētku laikā. Tiek uzskatīts, ka ikona ir brīnumains dziedināšanas spēks.

Aglonas Dievmātes

Ir daudz leģendu par Aglonas brīnumiem. Viens no tiem ir, ka zemnieks Kristaps Mateisāns no Spīku ciemata reiz atveda savu bērnu uz Aglonu, lai kristītu. Cirsts vētra izpūst, kad viņš brauca ar savu laivu pa Cirisu ezeru un milzīgi satricināja nemierīgos ūdeņos. Zemnieks, cenšoties virzīties uz viņa laivu, nepamanīja savu bērnu aiz borta. Kad viņš saprata traģēdiju, viņš kliedza Aglonas dāmu un brīnumaini, viņa bērns parādījās no ūdens pie krasta, ko izglāba cilvēki pie ezera.

Svētais pavasaris

Dievišķās ārstnieciskās īpašības ir saistītas ar ūdeni, kas darbojas no pavasara Egle ezera krastā pie bazilikas.

Pakalpojumu kvadrāts

Gatavojoties vēsturiskajai pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā 90. gados, baznīcas priekšā tika izveidots kvadrāts gājienam un lielākiem baznīcas dienestiem, piesaistot lielu cilvēku pūļus. Kvadrāts ir izveidots kā svēta slēgta teritorija un daļa no bazilikas arhitektūras ansambļa.

Veikt svētceļojumu uz Aglonu

Ikgadējās svētceļojumi Aglonā 15. augustā Sv. Virgin Marijas pieņēmuma svinībās ir vienas no mūsdienu Romas katoļu vismodernākajām tradīcijām. Svētceļnieki, ceļojot uz Aglonu, cēlās ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Polijas un citām Eiropas valstīm.

Starp Latvijas svētceļniekiem katoļi no dienvidrietumu piejūras Liepājas pilsētas aptver visilgāko attālumu, jo viņiem nepieciešams vairāk nekā vājš sasniegt Aglonu. Kad viņi vēršas Aglonā, lielākās un mazākās dievkalpojumu grupas piepilda ceļus šajā teritorijā. Nakts masa ir kustīga un iedvesmojoša pieredze ikvienam, kas stāv kopā ar saviem brāļiem un māsām ticībā bazilikas laukumam.

Aglonas bazilikas vēsture

Senlaiku latgaliešu dievkalpojums

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, jau kopš 1800. gada – 500 B.C. Aglonu ir pazīstams kā vienu no Baltijas cilšu apdzīvotajiem centriem. Vēstures avoti liecina, ka Latgales cilts Baltijas jēdzieni padara to par dievkalpojuma laiku seniem laikiem. Pirmā reģistrētā Aglonas kā kristīgā centra pieminēšana aizsākās 1263. gadā, kad Aglonā traģiski tika nogalināti Lietuvas karalis Mindaugs un abi viņa dēli – Rukli un Rupeikis.
Klostera izcelsmi

1697. gadā vietējā poļu valoda Jeta-Justina Sastodicka, ko atbalstīja Livonijas bīskaps Mikolaj Poplawski, uzaicināja dominikānus no Viļņas, lai izveidotu klosteri un skolu Aglonā. Lai praksē īstenotu plānu, Sastodicki pāris piedalījās 17 ciemos ar 90 mājām – “Par Dieva godu un latviešu svētību”. Tēvs Remigius Mosokovskis, pirms Viļņas dominikāņu klosteris, 1688. gadā ieradās Aglonā, lai izvēlētos vietu jaunā klostera un baznīcas celtniecībai.
Klostera un baznīcas celtniecība

17. gadsimta beigās Dominikāņu ordenis izveidoja savu klosteri un uzcēla pirmo Aglonas draudzi. Pēc 1699. gadā pabeigtās baznīcas sadedzināšanās uz zemes, no 1768. līdz 1780. gadam tika uzcelta akmens klostera ēka un pašreizējā baznīca. Baznīcas interjers tika izveidots 18.-19. Gadsimtā, un tika izveidots orgāns un konfesija 18. gs. beigas.

Basilica Minoris

1980. gadā atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju, pāvests Jānis Pāvils II to piešķīra par Basilica minoris nosaukumu jeb “mazo baziliku”. Aglonas bazilika ir vienīgais šī nosaukuma nēsātājs Latvijā.