All posts by Viktors Priede

About Viktors Priede

Hey, lasītāji mani sauc Viktors, esmu vienkārši aktīvs cilvēks, kuram patīk jaunas lietas.

Leģēndām apvītā Jelgavas pils

Jelgavas pils – viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem – bijusi gan hercogu rezidence, gan Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, gan administratīvais centrs. Tā savas pastāvēšanas laikā vairākkārt degusi un atjaunota un degusi atkal. Agrāk pilī valdīja hercogi, tagad mācās studenti, strādā pasniedzēji un apbrīno visi, kas bijuši šajā senatnīgajā celtnē.

Pils ir leģendām apvīta, taču skaidrs, kas īsti tur notiek nav. Taču viens ir zināms – kaut kas šajā Rastrelli veidotajā ēkā notiek.

Kā viena no visplašāk pazīstamajām leģendām aprunā Kreivijas ķeizarieni Annu. Lēš, ka Jelgavas pilī mieru nespēj rast visas lielās Krievijas impērijas ķeizariene. Bez viņas pašas pils vispār nemaz nebūtu. Lai gan apaļīgā dāma gana sagrēkojusi savā ne gluži ilgajā mūžā – mīļākos jaunībā skaitījusi dučos. Taču vispirms viņu puslīdz svaigajā 18 gadu vecumā 1711. gadā izprecināja Kurzemes hercogam Frīdriham Vilhelmam. Būdama cara un imperatora Pētera I brāļameita, Anna Krievijas galmā varēja kļūt par varas draudu savam dižajam onkulim, tālab tēvocis radinieci nobīdīja tālāk “no grēcīgām domām”. Taču vienubrīd visi apstākļi sakrita negaidīti labi: gvardes virsnieku pārdzirdītais Pidriķis pēc kāzām, ceļā no Krievijas uz Kurzemi, paģiru mokās nomira, un Annuška Jelgavā iebrauca jau kā Kurzemes hercogiene – atraitne. Latvju novads līdz ar to nonāca ilgā Krievijas ietekmē.

Hercogiene Anna, caur dzeršanu par vienīgo Kurzemes valdnieci tikusi, savu varu vārda tiešā nozīmē izbaudīja pilnā mērā, un nelielajai hercogistei viņas prieki izmaksāja dārgi. Un tad, kad valdniece ieķērās sīkā, bet smukā ierēdnītī Kārlī Ernestā Johanā Bīronā, kurzemniekiem nodokļu nasta jau dubultojās. Raugi, ķeizarienes favorīts izrādījās neglābjami naudaskārs līdz pat sava mūža galam.

Anna bija izšķērdētāja: neizglītota, aprobežota un vienlaikus ļoti viltīga. 20 gadus viņa uzdzīvoja vecajā Jelgavas pilī, kur “Kurzemes hercoga telpas” piedzīvojušas visdažādākos intīmpaskatus. Piemēram, laikabiedri vēstījuši, ka pēc rīta cēliena, kas pavadīts, pārcilājot tērpus un dārgakmeņus, parakstot nelasītus dokumentus un veicot izjādi, Anna pusdienojusi Bīrona ģimenes lokā. Pēc pusdienām valdniece devusies “atpūsties”, protams, gultā līdzi ņemot savu favorītu. Tostarp Bīrona likumīgā sieva ar bērniem jau bija pazemīgi atvadījusies. Jāsaka, ka hercogs Bīrons bija pēdējais Kurzemes – Zemgales hercogistes valdnieks.

 

Cita leģenda vēsta, ka pa pili klejo Francijas karaā Luiju XVIII spoks, kurš bijis impozanti resns (norāde uz spoka apaļo tēlu) un Jelgavas pilī nīcis vairākus savus trimdinieka gadus – kamēr viņa dzimtenē plosījās revolūcija un Napoleons. Krievijas valdnieki tekulim un bēgulim ar pavadoņiem Jelgavu (tolaik Mītavu) kā mājvietu piedāvāja laikā no 1798. līdz 1801. gadam, kā arī no 1804. līdz 1807. gadam.

 

Kā vēl viena leģenda vēsta, Baltā dāma ir kāda jauna sieviete, kas ir bijusi hercoga radiniece. Tēvs vēlējies meitu apprecināt ar bagātnieku, bet viņa gribējusi iet par sievu pie vienkārša jaunekļa. Kad abi bēguši, hercogs sūtījis pa pēdām savus kalpus, kuri puisi nošāvuši. Bet jaunava iemūrēta pils sienā, tāpēc arī viņai neesot miera. Šajā sienā vēlāk iemūrēti vēl daudzi cilvēki, kas parādās arī arheoloģiskajos izrakumos.

 

Tāpat nereti pils ir degusi. Visas reizes ir tikuši atvērti sarkofāgi, kur guļ hercogu mirušās atliekas. Tapēc visiem ir aizliegts to atvērt, jo uzskata, ka atverot sarkofāgu – pils degs.

Hey, lasītāji

mani sauc Viktors, esmu vienkārši aktīvs cilvēks, kuram patīk jaunas lietas.

Karosta, kas spēj nobiedēt pat drosmīgākos

Karosta ir gluži kā ciemats iekš pilsētas — neparasts un apveltīts ar īpašu, skarbu skaistumu tā piesaista radošus cilvēkus un piedzīvojumu meklētājus. Tā aizņem trešdaļu Liepājas un ik uz soļa atklāj dažādu laiku un varu darbības pēdas. Liepājas Karostas vēsture aizsākās cariskās Krievijas laikā, kad pēc imperatora Aleksandra III pavēles Liepājā no 1890. līdz 1906. gadam uzbūvēja jūras kara flotes bāzi ar ievērojamu aizsardzības sistēmu visapkārt visai Liepājai – īstu cietoksni ar fortu sistēmu, nocietinājumu vaļņiem, aizsargkanāliem, lielgabalu baterijām, pazemes ejām. Tolaik Liepājas cietoksnis bija jaunākais un vismodernākais cietoksnis cara laiku Krievijā, 1905. gadā no Liepājas uz Kluso okeānu dodas iespaidīga Krievijas impērijas flote, lai piedalītos Krievu – Japāņu karā. Diemžēl krievu flote cieš ievērojamus zaudējumus un Krievijas imperators 1908. gadā nolemj mazināt Liepājas kara bāzes nozīmi – tiek pavēlēts cietoksni iznīcināt. Cietoksni centās uzspridzināt, taču tas bija uzbūvēts tik varens, ka no spridzināšanas nekas īsti nav sanācis. Tāpēc vēl tagad no Liepājas aizsardzības būvēm palikušas interesantas fortu drupas. Īpaši aizraujošs apskates objekts ir Ziemeļu forti, kā arī forti pašā jūras krastā. Liepājas cietokšņu forti ir visas pasaules fotogrāfu iecienīti – attēli ar iespaidīgajiem cietokšņiem un jūrā rietošu sauli fonā vien ir ko vērtas.Liepājas Karosta kā slepens militārs objekts pastāvēja arī PSRS laikos. Pēc padomju okupācijas Karostā ilgus gadus atradās PSRS karabāze ar kuģiem un zemūdenēm. Aukstā kara gados šis bija PSRS Baltijas kara flotes galvenais atbalsta punkts.Arī mūsdienās Karostā saglabājušās daudzas padomju laikā izceltās daudzdzīvokļu blokmājas, pastaiga pa šo mikrorajonu rada savdabīgu, mazliet depresīvu noskaņu. Pārsteidzoša šajā vidē ir vēl cara laikos celtā, iespaidīgā Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, kas uzbūvēta kara jūrnieku un viņu ģimeņu garīgajām vajadzībām un kuru 1903. gadā iesvētīja pats Krievijas imperators ar ģimeni. Karostā ir arī citas interesantas ēkas, piemēram, manēža. No tās tagad palikušas vien sienas, bet kādreiz šī ēka kalpoja zirgu izjādēm un jūrnieku vingrošanas nodarbībām.

  • Apskati cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem;
  • uzzini Karostas vēsturi un interesantus notikumus no cietuma dzīves;
  • aplūko kameras, karceri, cietuma muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par Otro pasaules karu, kureliešiem, padomju laikiem, Atmodu Liepājā;
  • ievēro disciplīnu, izvēloties ekskursiju ar šova elementiem;
  • piedalies izrādē, kas veidota pēc patiesiem stāstiem no Karostas virssardzes dzīves;
  • asāku izjūtu cienītāji var iejusties cietumnieka tēlā “Ekstrēmās nakts” izrādes ietvaros, pārnakšņojot cietuma kamerā.

Jebkurš ekstrēmists atradīs tieši to, kas viņam/ai ir nepieciešams adrenalīna gūšanai. 

Leģenda vēsta, ka totalitāro režīmu laikā cietumā nošauti 150 cilvēki un cietuma muzeja darbinieki ne velti stāsta, ka novērojuši dīvainas parādības. Leģenda vēsta par kādu spoku – Balto dāmu. 1944. gadā vācu armijas patruļa Liepājā aizdomās par dezertēšanu notvēra un latviešu jaunekli, kuru ieslodzīja 18. kamerā — divas nedēļas pirms plānotajām kāzām. Līgava, atdodot savu godu cietuma sargiem, izdevās iekļūt šajā kamerā, bet mīļoto vairs nesastapa — viņš bija jau nošauts. Bēdu satriekta viņa turpat padarīja sev galu.

Kopš tā laika meitene baltā tērpa ar garu rudu bizi nespēj rast mieru, virina durvis, šķindina glāzes, izskrūvē spuldzītes. Trīs skolnieces reiz ekskursijas laikā sadomājušas smieties par Balto dāmu, un visas vienlaikus uzreiz paģībušas.

Hey, lasītāji

mani sauc Viktors, esmu vienkārši aktīvs cilvēks, kuram patīk jaunas lietas.

Aglonas bazilika

Aglonas bazilika

Aglonas bazilika ir lielākā Latvijas Romas katoļu svētnīca. Svētceļnieki katru gadu 15. augustā pulcējas Aglonā, lai atzīmētu Svētās Jaunavas Marijas pieņēmumu debesīs.

Aglonas bazilikas savienojums

Aglonas bazilika

Aglonas bazilika, kas celta vēlīnā baroka stilā, lepojas ar diviem aptuveni 60 metrus augstiem torņiem. Baznīcas iekšpusē ir cirkšņu velves, loki un kolonnas ar bagātīgiem rokoko stila rotājumiem. Baznīcas furbishing ir no 18.gadsimta, un tā altāri ir uzcelta 19.gadsimta sākumā.

Ikona

Baznīcā glabātušu gleznu, skulptūru un citu mākslas darbu kolekcijā ietilpst 17. gadsimta ikona “Mūsu Aglonas brīnumainas dāma”, kas tiek atklāta tikai reliģisku svētku laikā. Tiek uzskatīts, ka ikona ir brīnumains dziedināšanas spēks.

Aglonas Dievmātes

Ir daudz leģendu par Aglonas brīnumiem. Viens no tiem ir, ka zemnieks Kristaps Mateisāns no Spīku ciemata reiz atveda savu bērnu uz Aglonu, lai kristītu. Cirsts vētra izpūst, kad viņš brauca ar savu laivu pa Cirisu ezeru un milzīgi satricināja nemierīgos ūdeņos. Zemnieks, cenšoties virzīties uz viņa laivu, nepamanīja savu bērnu aiz borta. Kad viņš saprata traģēdiju, viņš kliedza Aglonas dāmu un brīnumaini, viņa bērns parādījās no ūdens pie krasta, ko izglāba cilvēki pie ezera.

Svētais pavasaris

Dievišķās ārstnieciskās īpašības ir saistītas ar ūdeni, kas darbojas no pavasara Egle ezera krastā pie bazilikas.

Pakalpojumu kvadrāts

Gatavojoties vēsturiskajai pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā 90. gados, baznīcas priekšā tika izveidots kvadrāts gājienam un lielākiem baznīcas dienestiem, piesaistot lielu cilvēku pūļus. Kvadrāts ir izveidots kā svēta slēgta teritorija un daļa no bazilikas arhitektūras ansambļa.

Veikt svētceļojumu uz Aglonu

Ikgadējās svētceļojumi Aglonā 15. augustā Sv. Virgin Marijas pieņēmuma svinībās ir vienas no mūsdienu Romas katoļu vismodernākajām tradīcijām. Svētceļnieki, ceļojot uz Aglonu, cēlās ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Polijas un citām Eiropas valstīm.

Starp Latvijas svētceļniekiem katoļi no dienvidrietumu piejūras Liepājas pilsētas aptver visilgāko attālumu, jo viņiem nepieciešams vairāk nekā vājš sasniegt Aglonu. Kad viņi vēršas Aglonā, lielākās un mazākās dievkalpojumu grupas piepilda ceļus šajā teritorijā. Nakts masa ir kustīga un iedvesmojoša pieredze ikvienam, kas stāv kopā ar saviem brāļiem un māsām ticībā bazilikas laukumam.

Aglonas bazilikas vēsture

Senlaiku latgaliešu dievkalpojums

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, jau kopš 1800. gada – 500 B.C. Aglonu ir pazīstams kā vienu no Baltijas cilšu apdzīvotajiem centriem. Vēstures avoti liecina, ka Latgales cilts Baltijas jēdzieni padara to par dievkalpojuma laiku seniem laikiem. Pirmā reģistrētā Aglonas kā kristīgā centra pieminēšana aizsākās 1263. gadā, kad Aglonā traģiski tika nogalināti Lietuvas karalis Mindaugs un abi viņa dēli – Rukli un Rupeikis.
Klostera izcelsmi

1697. gadā vietējā poļu valoda Jeta-Justina Sastodicka, ko atbalstīja Livonijas bīskaps Mikolaj Poplawski, uzaicināja dominikānus no Viļņas, lai izveidotu klosteri un skolu Aglonā. Lai praksē īstenotu plānu, Sastodicki pāris piedalījās 17 ciemos ar 90 mājām – “Par Dieva godu un latviešu svētību”. Tēvs Remigius Mosokovskis, pirms Viļņas dominikāņu klosteris, 1688. gadā ieradās Aglonā, lai izvēlētos vietu jaunā klostera un baznīcas celtniecībai.
Klostera un baznīcas celtniecība

17. gadsimta beigās Dominikāņu ordenis izveidoja savu klosteri un uzcēla pirmo Aglonas draudzi. Pēc 1699. gadā pabeigtās baznīcas sadedzināšanās uz zemes, no 1768. līdz 1780. gadam tika uzcelta akmens klostera ēka un pašreizējā baznīca. Baznīcas interjers tika izveidots 18.-19. Gadsimtā, un tika izveidots orgāns un konfesija 18. gs. beigas.

Basilica Minoris

1980. gadā atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju, pāvests Jānis Pāvils II to piešķīra par Basilica minoris nosaukumu jeb “mazo baziliku”. Aglonas bazilika ir vienīgais šī nosaukuma nēsātājs Latvijā.

Hey, lasītāji

mani sauc Viktors, esmu vienkārši aktīvs cilvēks, kuram patīk jaunas lietas.

Vai iespējams apvienot ātros kredītus?

Kredītu apvienošana Latvijā ir samērā jauns pakalpojums, kas pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā ir lieliska iespēja apvienot visus kredītmaksājumus vienā, tādā veidā atvieglojot kredītu atmaksu. Šis pakalpojums ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram šobrīd ir noformēti vairāki kredīti. Ar kredītu apvienošanas palīdzību visus šos aizdevumus iespējams apvienot vienā maksājumā, tādā veidā maksājot tikai par vienu maksājumu.

Kurš Latvijā piedāvā šādu pakalpojumu?

Latvijā ir vairāki aizdevēji, kuri piedāvā kredītu apvienošanas iespēju. Tā ir lieliska iespēja apvienot visus kredītus vienā maksājumā un katru mēnesi maksāt tikai par vienu kredītu. Tādā veidā samazinās arī procentu likme, jo visi kredīti tiek apvienoti vienā maksājumā. Katram aizdevējam, protams, ir savi nosacījumi, lai varētu noformēt kredītu apvienošanu, tāpēc ir ļoti būtiski iepazīties ar visiem iespējamajiem variantiem, lai varētu izvēlēties tieši sev piemērotāko.

Atšķiras gan aizņemšanās summa, gan arī atmaksas termiņš, kā arī vecuma ierobežojums. Ir aizdevēji, kuri piedāvā kredītu apvienošanu no 18 gadu vecuma, tomēr ir arī tādi, kuri piedāvā kredītu apvienošanu no 20 gadu vecuma. Tādā veidā ikviens, neatkarīgi no sava vecuma, var atrast tieši sev piemērotāko variantu. Maksimālā kredītu apvienošanas summa dažiem aizdevējiem ir pat 10 tūkstoši, tāpēc ir aizdevēji, kuri tev var piedāvāt kredītu apvienošanu ar ķīlu pret automašīnu vai nekustamo īpašumu, ja šī kredītu apvienošanas summa ir liela.

Salīdzini pieejamos aizdevējus

Lai varētu saprast, kurš no aizdevējiem ir izdevīgākais tieši tavai situācijai, iesakām izmantot Netcredit.lv, kur tev ir iespēja salīdzināt visus iespējamos aizdevējus un saprast kā apvienot ātros kredītus. Pārskatāmā tabulas veidā ir apkopoti visi iespējamie varianti, tādā veidā tu varēsi daudz ātrāk saprast, kurš no variantiem varētu būt pats piemērotākais tieši tavā situācijā.

Nosacījumi kredītu apvienošanai

Gluži tāpat kā aizņemoties jebkuru citu kredītu, aizdevējam būs svarīgi pāris būtiski faktori. Viens no faktoriem, protams, ir tavs vecums. Ir aizdevēji, kuri piedāvā apvienot kredītus no 18 gadu vecuma, bet ir arī tādi, kuri to piedāvā tikai no 20 gadu vecuma. Tiks aplūkoti arī tavi ikmēneša ienākumi. Lai varētu izmantot kredītu apvienošanu, protams, taviem ikmēneša ienākumiem ir jābūt regulāriem, pretējā gadījumā kredītu apvienošana tev var tikt arī atteikta.

Un, protams, aizdevējs aplūkos arī tavu kredītvēsturi. Lai varētu noformēt kredītu apvienošanu, tev jābūt pozitīvais kredītvēsturei. Tas nozīmē, ja tev ir nenomaksāti kredīti, var gadīties situācija, ka aizdevums tev tiks atteikts. Arī aizdevējam ir jābūt pārliecinātam, ka tev var uzticēties un piedāvāt kredītu apvienošanas pakalpojumu. Protams, katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, tomēr, ja tev ir slikta kredītvēsture, pastāv diezgan liela iespēja, ka kredītu apvienošanas pakalpojums tev var tikt atteikts. Tieši tāpēc ir ļoti būtiski saprast katra aizdevēja kredītu apvienošanas nosacījumus, lai varētu izvēlēties tieši sev piemērotāko variantu pie kura iespējams noformēt kredītu apvienošanu.

Noteikti nevajadzētu domāt, ka kredītu apvienošana vienā maksājumā būs izeja no finansiālajām problēmām. Arī šajā gadījumā tev būs nepieciešams veikt regulārus ikmēneša maksājumus par kredītu, tāpēc tev nepieciešams apzināties, ka varēsi laicīgi veikt maksājumus par noformēto aizdevumu. Arī šajā situācijā tev būs nepieciešams veikt maksājumus par visiem kredītiem, tāpēc tev nepieciešams apzināties, ka varēsi laicīgi veikt kredīta atmaksu. Arī šajā gadījumā, ja, apvienojot kredītus, nevarēsi laicīgi veikt maksājumus, pastāv iespēja nonākt parādnieku reģistrā!

 

Hey, lasītāji

mani sauc Viktors, esmu vienkārši aktīvs cilvēks, kuram patīk jaunas lietas.

Pokaiņu mežs

Pokaiņu mežs

Noslēpumains Pokainu mežs jau ilgu laiku ir apslacināts leģendās un mītos. Tā ir ļoti īpaša un dīvaina vieta, ko daudzi uzskata par spēcīgu anomālu zonu.

Vairāki cilvēki, kas apmeklēja mežu, saka, ka šeit ir senas klintis, kas izstaro ļoti spēcīgu enerģiju. Daži uzskata, ka vieta bija vienreiz un senais dziedināšanas centrs. Ir arī neticami stāsti par noslēpumainu slēpto priekšmetu zem klintis, vārti uz paralēlu pasauli, kā arī ziņojumi par noslēpumainu gaismu novērojumiem, kas medījās mežā.

Ir vairāki iemesli, kāpēc mežs ir saistīts ar neparastiem uzskatiem un aizspriedumiem.

Mežiem ir bijusi nozīmīga loma leģendās, mītos un pasakas no visas pasaules, sākot ar vēsturisko vēsturi.
Domājams, ka mežs ir spoku, dievu un monstru vai pazemes pasaule. Ilgi ticēja, ka meži bija burvju pilnas vietas; tos “apdzīvoja” dažādi mītisks dzīvi, kuriem visiem bija pārcilvēciska vara un personības, kas bieži parādās cilvēka formā.

Pokaiņu mežs, kas atrodas 80 km uz dienvidrietumiem no Rīgas, Latvija netālu no Dobeles mazpilsētas ir vieta, kur eksistē mīti, māņticība un noslēpumaini notikumi.

Stāsti par dīvainiem notikumiem mežā tika pastāstīti jau 30.gados, taču tikai 90. gadu vidum pasaulē tika iegūta lielāka ieskats par to, kādas senās noslēpumi varētu būt apslēpti starp vecajiem kokiem.

1996. gadā Ivar Viks, zinātnieks no Rīgas, apmeklēja vietu un stāstīja par savādām meteoroloģiskām anomālijām un vietējo klinšu noslēpumainajām iezīmēm, kas, šķiet, izstaro neparastu enerģiju. Drīz pēc tam Viks miris pēc nezināmas slimības pārtraukšanas un turpināja pētījumu, vēl viens Latvijas zinātnieks Jevgēnijs Sidorovs.

Jevgeņijs Sidorovs uzzināja, ka Pokainu mežā bieži apmeklē cilvēki, kas meklēja dziednieciskās spējas no senajām klintīm.

Kā Pokaiņu mežā beidzās senie ieži?

Senos laikos Pokaini Mežs tika uzskatīts par svēto vietu. Leģendas un mīti saistīja to, kā svētceļnieki no dažādām Eiropas vietām izcēlās mežā kā atbrīvošanas no grēka simbols.

Konkrētā secībā ir apmēram 30 kalnu ainavas, kas ir samontēti aptuveni 30 kalnainos, un, atklāti sakot, neviens īsti nezina, no kurienes viņi nāca. Arheologi, kuri veica rakšanas darbus uz vietas, nav atklājuši nekādus apbedījumus, tādēļ laukakmeņi ir jānovieto tur nezināmu iemeslu dēļ.

Daži vēsturnieki apgalvo, ka akmeņi tika noņemti no laukiem un to aizveda zemnieki. Citi saka, ka pils celtniecībai, kas nekad nav bijusi būvēta, bija vajadzīgi akmeņi, bet tam nav pierādījumu.
Vardarbīgi vietējie iedzīvotāji neļauj cilvēkiem ņemt klintis no svēta meža. Tiek uzskatīts par sliktu veiksmi.

Saskaņā ar citu leģendu, zem kāda no klintīm ir slēpts dīvains objekts. Objekta daba paliek noslēpums. Daži saka, ka tas ir radioaktīvs meteorīts, bet citi ir pārliecināti, ka tas ir senais kapa piemineklis. Zikkuratas kalni, kas atrodas uz kalna, sastopas četrās pasaules daļās. Ir iespējams klintis kalpoja kā kompass seniem cilvēkiem.

Pokainu mežā konstatēta temperatūras anomālija

Pokainu mežā ir baumas par temperatūras anomāliju. Cilvēki saka, ka daudzi no akmeņiem ir silti un viņiem ir dziedināšanas spējas. Dažas klintis izārstē locītavu slimības, dažus ārstē osteohondrozi un citus ginekoloģiskas slimības. Daži no akmeņiem ir arī “bīstami” un tiem ir pretējs efekts. Ja tie ir pieskāries, šie klintis rada negatīvas sekas. Dažreiz tūristus ar viņiem aizņems klintis un vēlāk nožēlosies, jo viņi kļūs par slimību vai pat nelaimes gadījumu upuriem.

Vēl viena anomālija ir pļavā, zem vecā priedes. Šīs vietas temperatūra vienmēr ir augstāka nekā vidē. Cilvēki, kuri pieredzējuši šo fenomenu, saka, ka siltums visā ķermenī izplatās zem zemes, apsildot personu pat aukstākajā laikā.

Gateway uz paralēlu pasauli un dīvainas gaismas

Cilvēki, kuri ir apmeklējuši mežu, saka, ka, stāvot kalnu virsotnēs, kas atrodas lielā attālumā viens no otra, viņi var runāt pat ar čukstām.
Tas ir ļāvis dažiem uzskatīt, ka ir paradīzes pasaulē neredzama vārteja un vidusmēra cilvēks var iegūt pārdabiskus spēkus. Kamēr citi domā, ka mežs ir melna un bīstama vieta, no kuras labāk staigāt prom.
Dažādas ierīces, pulksteņi un kompasi meža teritorijā nedarbojas pareizi, taču radiācijas deva ir normālā robežās.

Zinātnieki ir ierosinājuši, ka starojums ir cēlonis ar magnētiskās rūdas nogulsnēm. Cita iespēja ir arī pazemes gāzes emisijas un seismiskā darbība

Neredzamās gaismas ir vēl viena dīvaina, kas atrodas šajā noslēpumainā vietā. Stipru ieleja, vietne, kas atrodas arī Pokaini mežā, tiek “apmeklēta” ar dīvajām, izgaismotām bumbām, kas neredzamas ar neapbruņotu aci. Šīs mistērijas gaismas vēlāk ir redzamas fotogrāfijās.

Mūsdienās daudzi garīgi dziednieki uzskata, ka Pokainu mežs ir svēta vieta. Neatkarīgi no tā, vai tas patiešām ir senais ārstnieciskais centrs, tas nav zināms, taču tas noteikti ir dīvaina un noslēpumaina vieta.

Stāsti par Pokainu mežiem atgādina par noslēpumainajiem notikumiem Buzau kalnos, kur ir noslēpumainā drupas, stāsti par nezināmu seno rasi un pārnacionālu spēku klātbūtne šajā apgabalā. Visi aspekti, kas austi kopā, veido seno noslēpumu, ko daži cilvēki var pretoties

Hey, lasītāji

mani sauc Viktors, esmu vienkārši aktīvs cilvēks, kuram patīk jaunas lietas.

Ventas rumba

Ventas rumba

Visticamāk, Ventas Rumba ir visplašākais ūdenskritums Eiropā. Tas ir tikai 2 m augsts, taču tā zemo augstumu kompensē iespaidīgais platums un skaisti ainavas apkārtnē – burvīgā, gleznaina Kuldīgas pilsēta un vēsturiskais ķieģeļu tilts zem kritieniem.

Tas ir kā ūdenskritumi Latvijā

Jā, mums jāatzīst: Latvijas ūdenskritumi (kopumā ir apmēram 70-100) neatbilst Norvēģijas vai Venecuēlas līmenim. Patiesībā norvēģi to nepamanīja: meh, tikai neliels solis upē.

Bet, cilvēks, viņi jebkurā gadījumā ir skaisti! Ņemiet vērā Dauda ūdenskritumus valsts centrālajā daļā, slēpto sulīgu, zaļu kanjonu. Vai Zartapi ragaina ūdenskritumi ziemeļrietumos, kas atrodas senatnē un pārklājas ar spilgtiem sarkanajiem akmeņiem, kas krāsoti ar melnajām aļģēm.

Bet lielākais un vislabāk zināmākais ūdenskritums Latvijā ir Ventas Rumba.

Kuldīga

Šis ūdenskritums atrodas Kuldīgas pilsētā. Vai drīzāk – Kuldīgas pilsēta atrodas šajā ūdenskritumā, jo kuģiem bija jāizkāpj pie šī dabiskā aizsprosta un tāpēc šeit šeit parādījās norēķins. Tuvumā bija vietējie iedzīvotāji – kurši, bet viduslaikos 1242. gadā pie ūdenskrituma tika uzcelta liela Livonijas ordeņa pils (Goldingen). Tagad šī pils ir pazudusi, bet pilsēta ir izveidojusies ap šo pils un mūsdienās Kuldīgas centrs sastāv tikai no vēsturiskām ēkām, viena no skaistākajām vēsturiskajām pilsētām Latvijā.

Ūdenskritums

Ventas Rumba ir veidojusies Devonas dolostona slānī. Zem tā ir trausls dolomīts, un, tā kā plūsmas spēks mazina šo mīkstāko slāni, grūtāks slānis veido pārkari, kas laiku pa laikam samazinās. Tādējādi ūdenskritums lēnām atpaliek – un tā kā centrālajā daļā plūsma ir jaudīgāka, vidējā daļa atpaliek no upes nekā ūdenskrituma malas.

Lai atvieglotu kuģošanu un tirdzniecību, 17. gadsimta vidū tika sākta apvedceļa būvniecība ap kritieniem, bet darbi netika veikti. Vēlāk kuģi kļuva lielāki, un Venta kā iekšzemes ūdensceļu vairs nebija iespējams.

Noķer zivis … gaisā

Plūdu laikā ūdens līmenis paaugstinās un ūdenskritums kļūst mazāks, un dažreiz tas pazūd pavisam. Šo iespēju izmanto zivis, iet uz augšu un uz leju upes. Bet, kad ūdens nav tik augsts, zivs ir lēciens. Un ne vienmēr šie lēcieni ir veiksmīgi un zivis atpaliek. Vietējie zvejnieki agrāk izmantoja šo iespēju un uzstādīja īpašus slazdus, ​​paužot prieku, ka Ventas Rumba ir vienīgā vieta Eiropā, kur zivis tiek nozvejotas gaisā!

Arī mūsdienās šeit var ierasties, it īpaši aprīlī, un paskatīties, kā zivis pāri krietnām. Simtiem vimba brāmu (Vimba vimba), kas lido gaisā, redzamība ir brīnišķīga, taču iepriekšējos laikos tai vajadzēja būt vēl iespaidīgākai, kad to paveica lašs vai pat ērze.

Plašākais ūdenskritums Eiropā

Ventas Rumba kopējais platums ir 270 m – tas ir ūdenskrituma malas garums plūdu laikā. Vasarā, kad ir mazāk ūdens, kritieni ir aptuveni 245-250 m plata.

Eiropā ir daži plaši ūdenskritumi, bet šķiet, neviens nav plašāks nekā Ventas Rumba. Reinas ūdenskritumi (Šveice) ir aptuveni 150 m plata, Gullfoss (Islande) – apmēram 220 m plats, Dettifoss (Īslande) – apmēram 100 – 200 m plata.

Ja mēra gar krītošā ūdens loka, daži ūdenskritumi var būt plašāki. Selfoss (Islande) ir dīvaina forma, un ūdenskrituma priekšpuses kopējais garums šeit pārsniedz 500 m, lai gan plūsma ir daudz šaurāka. Neparasts Hraunfossar (Īslande) caur lavas slāni sasniedz tūkstošiem mazu plankumu gar 900 m garu priekšu. Tufas aizsprostu garums Plitvices ezeros (Horvātija) sasniedz 400 m un vairāk, ar to plūst daudzi ūdens plūsmas.

Tomēr Ventas Rumba plūdu laikā ir nepārtraukta ūdens platība 270 m plata (vai drīzāk – pakāpiena), un Eiropā, visticamāk, nav neviena cita ūdenskrituma.

Hey, lasītāji

mani sauc Viktors, esmu vienkārši aktīvs cilvēks, kuram patīk jaunas lietas.